Waste Land - filma par cilvēkiem un atkritumiem
08.10.2011

Atzīmējot Ekoveikals.lv startu, noskatījāmies dokumentālo filmu Waste Land, kas ir tāds kino, kuru vērts redzēt katram.

Waste Land dokumentālā filma ir došanās aizliegtā teritorijā, kur ikdienā vidusmēra cilvēks savu kāju nesper. Ja mēs domājam mūsu mērogā - cik daudzi no mums bijuši Getliņos, kas darbojas jau kopš septiņdesmito gadu sākuma un kur līdz 2001. gadam bija uzkrāti aptuveni 30 miljoni kubikmetri atkritumu¹, un cik daudzi no mums par Getliņiem zina ko vairāk? Kad mēs izmetam atkritumus, ir ērti domāt par to, ka tie kaut kur pazūd, bet realitātē atkritumi turpina savu dzīvi izgāstuvē, un filma Waste Land ir par otru realitātes pusi - par liekāko izgāstuvi pasaulē un aptuveni 3000 cilvēkiem, kas tur dzīvo un strādā.

Waste Land filmēšana notika vairāk kā divus gadus, sekojot mākslinieka Vika Munica (Vik Muniz) ceļojumiem no viņa mājām Bruklinā uz dzimto Brazīliju, kur atrodas pasaules lielākā atkritumu izgāstuve - Žardima Gramačo (Jardim Gramacho) - šī ir vieta, kas ir, ja tā var teikt, pašizveidojusies pilsēta uz atkritumiem. Būtībā tā ir Riodežaneiro daļa, kas izveidojusi pati savu infrastruktūru un ieņēmusi lielu teritoriju, ikdienā nodarbinot aptuveni 3000 cilvēku. Šie cilvēki sevi dēvē par catadores jeb atkritumu šķirotājiem. Ikdienā viņi vāc dažādu veidu atkritumus, ko pēc tam pārdod atkritumu pārstrādes uzņēmumiem. Mākslinieks Viks kopīgi ar viņiem filmā veido mākslas projektu, kas maina iesaistīto cilvēku dzīves.

Tie, kas bijuši Getliņos, saka, ka tur ir mežonīga smaka, šis gaisa piesārņojums satur aptuveni 50% metāna, ogļskābo gāzi un sēru saturošas gāzes, kas ir cilvēkam un videi kaitīgas. Metāna daudzums atmosfērā uz zemeslodes ir divkāršojies pēdējā gadsimta laikā².

Arī pie iebrauktuves lielākajā pasaules izgāztuvē ir zīme, kas norāda, ka vieta ir cilvēkam bīstama. Lai cik tas paradoksāli nebūtu, bet lietas, ko paši saražojam un patērējam, vienā brīdī kļūst vidi postošas un mums pašiem bīstamas.

Valters, kurš par atkritumu šķirotāju strādā jau 26 gadus un ir Žardima Gramačo izgāstuves viceprezidents, runā par to, ja katra mājsaimniecība saražotu, piemēram, vienu kilogramu atkritumu, no kuriem 500 grami būtu pārstrādājami, tad pasaulē būtu uz pusi mazāk atkritumu, kas piesārņo gaisu un gruntsūdeņus. Katra mājsaimniecība ir no svara un mums ir, par ko padomāt. Mēs varam izvēlēties preces, kas pašas vai vismaz to iepakojums vidē sadalās vai ir otrreiz pārstrādājams. Valtera vārdiem runājot, 99 nav 100 un tā viena lieta var mainīt pasauli. 

Filmas Waste Land treileris šeit

attēli no wastelandmovie.com

¹ dati no Sallijas Benfeldes raksta "Par tīru Rīgu"

² dati no Wikipedia raksta "Globālā sasilšana"